Mārtiņi.

Mēs esam par latviešu tautas tradīcijām, nevis Helovīniem, jo latviešu mentalitātei ubagošana un durvju apmešana ar olām ir sveša tradīcija “- tā dzirdēju divu māmiņu sarunā.

Mārtiņi latviešu gadskārtu paražās ir svinama diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Nepārprotami ir tas, ka gadskārtu svinamās dienas vienmēr ir bijušas ciešā sakarā ar zemkopju darba secību, kuru noteica attiecīgā gadalaika dabas apstākļi. Mārtiņi noslēdza garu un smagu darba posmu. Līdz Mārtiņiem bija jābeidz rudens aršana un kulšana, lai nosvinētu arī apkūlības. Līdz Mārtiņiem jāapar zeme, jo pēc Mārtiņdienas tā dodas atpūtā, ja to traucē miera periodā, tad nākamajā gadā nav gaidāma nekāda raža.

Arī mūsu pirmsskolas izglītības iestādē Mārtiņdiena tika ļoti gaidīta un svinēta. Bija gan ķekatu gājieni, gan spēlētas latviešu tautas rotaļas, gan pīrāgu cepšana, gan masku gatavošana kā arī gaiļa pazudušo krāsu meklēšana un radoša darbošanās. Mārtiņos vienmēr ir bagātīgi klāts galds, tad bērni cienājās arī veselīgiem našķiem un dārzeņiem, un pašceptiem pīrāgiem. Foto skatīt galerijā.

  • ©Kuldīgas PII „Bitīte” - attīstības centrs