Visi vecāki vēlas, lai viņu bērnam nebūtu problēmu ar valodu. Analizējot bērna runas attīstības īpatnības, jāvēro ne tikai runas un valodas veseluma izpausmes, bet arī bērna personības psiholoģiski pedagoģiskā savdabība (atmiņa, domāšana, uztvere, uzmanība, iztēle), kam par pamatu varētu būt skaņu traucējumu sekas.
Kādiem ir jābūt bērna pareizas runas nosacījumiem? Pirmkārt bērnam jābūt veselam. Slimības, kuras novārdzina bērna organismu, aiztur runas attīstību. Svarīga nozīme pareizai bērna runas attīstībai ir dzirde. Pat neliela dzirdes pavājināšanās negatīvi ietekmē pareizas runas veidošanas.
Vecākiem nevajadzētu runāt pārāk ātri, jo bērni pārņem vecāku runas tempu.
Bērni, kuriem ir skaņu izrunas traucējumi, un kuri sāk apmeklēt skolu, bieži ir nesekmīgi valodā, raksta tā kā runā. Ja bērnam ir runas traucējumi, noteikti ir jāvēršas pēc palīdzības pie logopēda.
Daži paņēmieni, ko var izmantot, lai palīdzētu bērnam attīstīt un pilnveidot runu.
Dzirdes uztveres attīstīšana
Biežāk spēlējieties ar bērniem spēlēs ar skaņam. Piemēram:
„Muzikālā spēle”
Virs mazuļa gultiņas novieto kādu muzikālu rotaļlietu, lai viņš ar rociņām var viegli to aizskart. Dzirdot mūziku, mazulis koncentrēs savu uzmanību uz skaņas avotu. Skanošas rotaļlietas vienmēr izraisīs bērna interesi, jo viņš mēģinās atrast sakarības starp skaņas avotu un savām ausīm un acīm.
„Kur māmiņa?”
Mazulis guļ gultiņā. Māmiņa, staigājot ap gultu, no dažādām pusēm uzrunā bērniņu. Svarīgi, lai bērns saprastu, no kurienes nāk māmiņas balss.
„Klusi – skaļi”
1.Pieaugušais uzrunā bērnu zemā balsī, augstā balsī, dziedoši, čukstus vai skaļi.
- Pieaugušais klusi sit tamburīnu, pēc tam skaļi un ļoti skaļi. Atbilstoši skaņas skaļumam bērns izpilda kustības, piemēram: skanot klusai skaņai, iet uz pirkstgaliem, skanot skaļai skaņai, iet, balstoties uz visu pēdu, bet ļoti skaļai-skrien.
„Kurš ko sadzirdēs?”
Pieaugušais aiz aizslietņa sit ar āmuru, zvana ar zvanu utt., bērniem ir jāuzmin, ar kāda priekšmeta palīdzību skaņa ir radīta. Skaņām ir jābūt skaidrām un kontrastainām.
„Klausies un atkārto”
Pieaugušais ar plaukstām vai ar jebkuru instrumentu izbungo ritmu, bērns atkārto ritmu.
Pirkstu sīkās motorikas attīstība
Vingrinājumus un rotaļas sīkās motorikas attīstībai ieteicams sākt jau ar pirmajiem mazuļa dzīves mēnešiem. Sākumā visas kustības ar bērna rociņām un pirkstiņiem veic pieaugušais. Pēc laika bērns pats sāk veikt kustības, pieaugušais tikai runā tekstu. Pakāpeniski arī bērns mēģinās runāt līdzi kustībām. Šādas nodarbības veicinās mazuļa pirkstu sīko motoriku un kustību koordināciju, kas savukārt sekmēs domāšanas un runas attīstību.
Vingrinājumu piemērs:
Cepu, cepu kukulīti-
Citu lielu, citu mazu.
Lielo došu lielajiem,
Mazo došu mazajiem.
Izcepu gardu – apēdu pats!
(Pieaugušais saņem mazuļa plaukstas un sit vienu plaukstiņu pret otru.
Ar mazuļa rokām parāda lielu un mazu kukulīti.
Paceļ mazuļa rokas augšā. Nolaiž rokas lejā.
Ar abām mazuļa rociņām brauka vēderiņu un priecājas).
Svarīga ir pirkstu vingrināšana dažādās kustībās: taustot auduma faktūru, darbojoties ar dabas materiāliem (čiekuriem, skujām, smiltīm).
Aizkrāsojot un zīmējot, jāpievērš uzmanību darba kvalitātei: aizkrāsot vajag ar zīmuļiem vienā virzienā, neaizejot aiz kontūra. Bērniem, darbojoties ar lielo sākumburtu trafaretiem, aktivizējas redzes un taustes maņas.
Vispārīgas rekomendācijas vecākiem:
Sāciet nodarboties ar bērnu labā noskaņojumā. Nedariet to tajos brīžos, kad jūtaties neveseli, noguruši, par kaut ko norūpējušies. Radiet pozitīvu gaisotni; pieaugušo runai jābūt izteiksmīgai, ar jautru intonāciju. Veiciet rotaļu ar patiku, tad arī mazulim tā patiks.
Vingrinājumi, spēles un rotaļas izvēlētas tā, lai tās varētu veikt dažādās sadzīviskās situācijās – ejot pastaigā, ģērbjot, ēdinot, vannojot vai guldinot bērnu. Iekļautie vingrinājumi un padomi aicinās vecākus uz radošu pieeju, jo katrs bērns ir individuāls un tikai vecāki zina sava bērna īpatnības.
- Bērnam ir nepieciešami vārdi un domas, lai iemācītos runāt.
- Nosauciet bērnam tos priekšmetus, ko viņš redz, un pastāstiet par lietām, par kurām viņš ir izbrīnīts.
- Runājiet ar bērnu par to, ko viņš dara: „Skaties! Aptausti! Ieklausies! Pasmaržo! Nogaršo!”
- Neuzskatiet nodarbības ar mazuli par darbu, bet gan par priecīgu, radošu piedzīvojumu jums abiem.
- Neskopojoties ar pozitīviem iedrošinājumiem – uzslavām, aplausiem, kad bērns gūst panākumus.
- Katru jaunu dienu atjaunojiet savu apņemšanos vēl vairāk novērtēt savu bērnu, kopīgi darbojoties ar viņu. Regulāri nodarbojoties ar mazuli, un rezultāti būs acīm redzami!
- Vislaimīgākie būsiet tajā brīdī, kad redzēsiet sava bērna pirmos panākumus.
Saskarsmes prasmju attīstīšana
Bieži vien tiem bērniem, kam ir runas traucējumi, viņiem rodas komunikācijas grūtības ar vienaudžiem. Rodas nepamatota apvainošanās, strīdi. Cienījamie vecāki, māciet bērnus komunicēt ar ģimenes locekļiem un tad viņi iemācīsies draudzēties un saprast viens otru. Ja Jūs spēlēsiet sociālās spēles ar bērnu mājās, tad viņam garantēta laba pašsajūta jebkurā bērnu kolektīvā.
Piemēram:
Negatīvo emociju ezis dodas uz jūru
Katrs spēles dalībnieks uz savas papīra lapas uzzīmē apli, kas būs jūras eža ķermenis. Lodīšu pildspalvas galu ieliek apļa vidū, iedomājas kādu savu negatīvu emociju un ar slīdošu kustību uzzīmē ezim pirmo adatu. Šādi turpina adatu zīmēšanu un negatīvo emociju meklēšanu. Beigās spēles dalībnieki pēc kārtas skaļi pasaka savam ezim „paldies” un lūdz viņu doties projām jūras virzienā Uz papīra lapas var uzzīmēt ceļu, pa kuru tam iet. Savus zīmējumus spēles dalībnieki var komentēt skaļi.