Mārtiņi latviešu gadskārtu paražās ir svinama diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu.Nepārprotami ir tas, ka gadskārtu svinamās dienas vienmēr ir bijušas ciešā sakarā ar zemkopju darba secību, kuru noteica attiecīgā gadalaika dabas apstākļi. Mārtiņi noslēdza garu un smagu darba posmu. Līdz Mārtiņiem bija jābeidz rudens aršana un kulšana, lai nosvinētu arī apkūlības. Pēc Mārtiņiem beidzās arī pieguļas un ganu laiks.
Par darbiem, kas jāpadara līdz Mārtiņiem, stāsta daudzi latviešu ticējumi.
Līdz Mārtiņiem jāapar zeme, jo pēc Mārtiņdienas tā dodas atpūtā, ja to traucē miera periodā, tad nākamajā gadā nav gaidāma nekāda raža. Pēc Mārtiņdienas nejāj pieguļā, jo tad zirgus plēš vilki, kam šai laikā atļauts darīt, ko grib.
Arī mūsu pirmsskolas izglītības iestādē Mārtiņdiena tika ļoti gaidīta un vareni svinēta. Bija gan ķekatu gājieni, gan spēlētas latviešu tautas rotaļas, gan pīrāgu cepšana, gan masku gatavošana kā arī gaiļa pazudušo krāsu meklēšana un radoša darbošanās. Mārtiņos vienmēr ir bagātīgi klāts galds,tad bērni cienājās arī veselīgiem našķiem un dārzeņiem, un pašceptiem pīrāgiem. Foto skatīt galerijā.